Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
uzburzgulēt
uzburzgulēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
Avoti: LLVV