uzbužināt
uzbužināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzbužinu | uzbužinām | uzbužināju | uzbužinājām | uzbužināšu | uzbužināsim |
| 2. pers. | uzbužini | uzbužināt | uzbužināji | uzbužinājāt | uzbužināsi | uzbužināsiet, uzbužināsit |
| 3. pers. | uzbužina | uzbužināja | uzbužinās | |||
Pavēles izteiksme: uzbužini (vsk. 2. pers.), uzbužiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbužinot (tag.), uzbužināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzbužinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzbužina
1.Bužinot sakārtot (parasti matus, frizūru).
2.Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc vienmēr, pirms milti tiek ievietoti glāzē, tos uzbužina.
- No krēsliem sataisu guļvietu, bet uzbužinātos lupatus saloku improvizētā midziņā.
- Pat negribas tos domās pārcilāt, ne uzbužināt kā sen izgulētus spilvenus.
- Uzbužina kvadrātu maliņu, lai tā cepšanas laikā paceltos.
- Pirmajā dienā ik pa divām stundām uzbužini un izpurini.