uzcakot
uzcakot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzcakoju | uzcakojam | uzcakoju | uzcakojām | uzcakošu | uzcakosim |
| 2. pers. | uzcako | uzcakojat | uzcakoji | uzcakojāt | uzcakosi | uzcakosiet, uzcakosit |
| 3. pers. | uzcako | uzcakoja | uzcakos | |||
Pavēles izteiksme: uzcako (vsk. 2. pers.), uzcakojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzcakojot (tag.), uzcakošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzcakotu
Vajadzības izteiksme: jāuzcako
Izgatavot kaut ko greznu, tādu, kam ir cakas.
Avoti: T
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pati rokdarbnieču « kūdītāja» Brigita Krauze nolēmusi uzcakot kādu jaciņu, jo pieprotot adīšanas tehniku, kas ļauj veidot šo apģērba gabalu tā, ka nav nevienas vīlītes.
- Vienu dienu sirds velk uz mazuļu zābaciņu adīšanu, citu dienu gribas uzcakot skaistu šalli.
- No atlikušajiem diegu galiem uzcakoju puķītes dekoram - katram sanāca savā krāsā.
- Savai mazajai pekai nespēju neuzcakot vēl vienu siltu micīti,
- Zane pacentusies uzcakot somiņu: