treknēt
treknēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | treknēju | treknējam | treknēju | treknējām | treknēšu | treknēsim |
| 2. pers. | treknē | treknējat | treknēji | treknējāt | treknēsi | treknēsiet, treknēsit |
| 3. pers. | treknē | treknēja | treknēs | |||
Pavēles izteiksme: treknē (vsk. 2. pers.), treknējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: treknējot (tag.), treknēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: treknētu
Vajadzības izteiksme: jātreknē
Kļūt treknam (2) vai treknākam (parasti par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmo reizi mūžā pa vasaru uztreknēju, parasti treknē ziemā, bet vasarā iet nost.