izgriezt1
Lietojuma biežums :
izgriezt [izgriẽzt] 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml).
2.transitīvs Ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot; arī izmežģīt.
2.1.Pagriezt (priekšmetu, tā daļu) neparastā virzienā.
3.transitīvs Pagriezt, pavērst iekšpusi uz āru (piemēram, apģērbam, tā daļām).
4.transitīvs Griežot un spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
4.1.Griežot un spiežot (parasti slapjas drēbes), atbrīvot (tās no ūdens).
6.sarunvaloda, transitīvs Ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu).
8.apvidvārds Nokrejot (ar separatoru).
Stabili vārdu savienojumiIzgriezt tiltu. Izgriežamais tilts.
Avoti: LLVV, MiV
Korpusa piemēri