izgribēties
izgribēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgribos | izgribamies | izgribējos | izgribējāmies | izgribēšos | izgribēsimies |
| 2. pers. | izgribies | izgribaties | izgribējies | izgribējāties | izgribēsies | izgribēsieties, izgribēsities |
| 3. pers. | izgribas | izgribējās | izgribēsies | |||
Pavēles izteiksme: izgribies (vsk. 2. pers.), izgribieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgriboties (tag.), izgribēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgribētos
Vajadzības izteiksme: jāizgribas
Ilgāku laiku, ļoti gribēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet nu mācītājs tā izkratījies , tā izgribējies ēst , ka nekur glābties