noķellēt
Lietojuma biežums :
noķellēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noķellēju | noķellējam | noķellēju | noķellējām | noķellēšu | noķellēsim |
| 2. pers. | noķellē | noķellējat | noķellēji | noķellējāt | noķellēsi | noķellēsiet, noķellēsit |
| 3. pers. | noķellē | noķellēja | noķellēs | |||
Pavēles izteiksme: noķellē (vsk. 2. pers.), noķellējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noķellējot (tag.), noķellēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noķellētu
Vajadzības izteiksme: jānoķellē
Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī notraipīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas izklausās šausmīgi, bet man vajadzēja zaļas tai brīdī, un nebija šaubu tās noķellēt.
- Tā vietā, lai ķermenis iegūtu zeltainu iedegumu, pusaudzes miesa izskatījusies kā ar kurpju smēri noķellēta.
- Kājgaļa kreisajā pusē bija gleznošanas studija – finiera molberts, krāsu tūbiņas, noķellēti šķīvji krāsu jaukšanai un otas.
- Noķellējis ģīmi, rokas un drēbes, bet tas tad arī ir viss, pie tam noticis tik sen, ka zēniņš pats vairs lāgā neatceras.
- Vienā teikumā sakot, veča baltajā ķitelī, kas stāvēja noliekusies pār malkas krāģi, kas rīdija man virsū savu balto suni, kad es biju pavisam maziņa un it kā esot sadedzinājusi cilvēku, tā veča ar to, ka toreiz tai rudens dienā, gadu pirms vecmāmiņas nāves, atradās tai pagalmā, pa kura vārtiem nāca iekšā veca kundze melni noķellētiem matiem un uzacīm ar mazu vilcēnu avs ādā pie rokas, palīdzēja man dzīvot laimīgu dzīvi.