savārtīt

Lietojuma biežums :

savārtīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri