savārstīt
savārstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | savārstu | savārstām | savārstīju | savārstījām | savārstīšu | savārstīsim |
2. pers. | savārsti | savārstāt | savārstīji | savārstījāt | savārstīsi | savārstīsiet, savārstīsit |
3. pers. | savārsta | savārstīja | savārstīs |
Pavēles izteiksme: savārsti (vsk. 2. pers.), savārstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savārstot (tag.), savārstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savārstītu
Vajadzības izteiksme: jāsavārsta
1.Šujot, parasti nevīžīgi, lieliem dūrieniem, savienot; šujot ātri vai pavirši, savienot; arī sadiegt.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nejauši, nepārdomāti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja vajadzētu, tēvreizi kaut kā knapi varbūt varētu savārstīt kopā.
- Šis likums ir tik ļoti savārstīts un nesaprotams, ka...
- Pārāk nervozs un savārstīts stāstījums
- Quisiera subir la escalera, cenšos spāņu valodā savārstīt teikumu, kam, manuprāt, vajadzētu nozīmēt, ka es gribu tikt lejā pa kāpnēm.
- Es zinu: jau rīt ekstāze pārsprāgs kā pūslis un pēc žvinguļa nāks šausmīgas paģiras - viss sacerētais rādīsies gatavais stulbums, ko savārstījis sazin kāds kretīns.