savārtīt
savārtīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savārtu | savārtām | savārtīju | savārtījām | savārtīšu | savārtīsim |
| 2. pers. | savārti | savārtāt | savārtīji | savārtījāt | savārtīsi | savārtīsiet, savārtīsit |
| 3. pers. | savārta | savārtīja | savārtīs | |||
Pavēles izteiksme: savārti (vsk. 2. pers.), savārtiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savārtot (tag.), savārtīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savārtītu
Vajadzības izteiksme: jāsavārta
Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ainava šķiet pamesta, bet migla vējā kustas — tumša, nolemta, kā savārtīta dubļos.
- ” Nometām, dubļos savārtījām sporta jakas, kur uz muguras un krūtīm četri burti CCCP.
- Žogmalē zālēs savārtīts kartupeļu maiss.
- Šāda sieviete vienā mirklī ir pamanāma visbiezākajā mežā vai cilvēku burzmā, viņu varētu ieraudzīt jebkurā ģērbā, paslēptu zem bieza plīvura vai savārtītu.
- Drēbes, savārtītas un netīras, jau bija mirušas.