nameļnieks
nameļnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nameļnieks | nameļnieki |
| Ģen. | nameļnieka | nameļnieku |
| Dat. | nameļniekam | nameļniekiem |
| Akuz. | nameļnieku | nameļniekus |
| Lok. | nameļniekā | nameļniekos |
nameļniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nameļniece | nameļnieces |
| Ģen. | nameļnieces | nameļnieču |
| Dat. | nameļniecei | nameļniecēm |
| Akuz. | nameļnieci | nameļnieces |
| Lok. | nameļniecē | nameļniecēs |
namelnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | namelnieks | namelnieki |
| Ģen. | namelnieka | namelnieku |
| Dat. | namelniekam | namelniekiem |
| Akuz. | namelnieku | namelniekus |
| Lok. | namelniekā | namelniekos |
1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks.
2.vēsturisks Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Te vairāk dzīvoja tādi nameļnieki.