namelis
namelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | namelis | nameļi |
| Ģen. | nameļa | nameļu |
| Dat. | namelim | nameļiem |
| Akuz. | nameli | nameļus |
| Lok. | namelī | nameļos |
Neliela (parasti veca, koka) dzīvojamā māja.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sarkandaugava bija īsteni strādniecisks rajons, vairums nameļu celts ļaudīm ar paknapu iztikšanu.
- 8 līdz 10 vakarā, tad policija iegāja namelī iekšā, lai gaidītu velnu.
- Pie nameļa, kurā dzīvoju, no palmām nokarājas veco, nenotīrīto zaru kumšķi.
- Šis namelis un vēl kādi četri piederot indietim.
- Tur bija visdažādākie koki, līkumotas ielas, krāsaini nameļi, kas labi padevās gleznās.