namelnieks
namelnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | namelnieks | namelnieki |
| Ģen. | namelnieka | namelnieku |
| Dat. | namelniekam | namelniekiem |
| Akuz. | namelnieku | namelniekus |
| Lok. | namelniekā | namelniekos |
namelniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | namelniece | namelnieces |
| Ģen. | namelnieces | namelnieču |
| Dat. | namelniecei | namelniecēm |
| Akuz. | namelnieci | namelnieces |
| Lok. | namelniecē | namelniecēs |
1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks.
2.vēsturisks Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmie zemnieki un namelnieki apbūvi sākuši tieši Bārtas šajā krastā. "
- Zemes bija maz, tāpēc blakus lielajām saimniecībām veidojās sīkzemnieku jeb namelnieku mājiņas.
- Namelnieki tur ganīja savas govis.
- Pierakstījis māju vārdus un namelniekus, kādi Otaņķos bija 1936. gadā: " Otaņķi ir interesanti ar saviem daudzajiem galiem jeb ciemiem.