verkšķis
verkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | verkšķis | verkšķi |
| Ģen. | verkšķa | verkšķu |
| Dat. | verkšķim | verkšķiem |
| Akuz. | verkšķi | verkšķus |
| Lok. | verkšķī | verkšķos |
verkšķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | verkšķe | verkšķes |
| Ģen. | verkšķes | verkšķu |
| Dat. | verkšķei | verkšķēm |
| Akuz. | verkšķi | verkšķes |
| Lok. | verkšķē | verkšķēs |
1.Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla.
2.apvidvārds Tas, kas ir nīkulīgs (piemēram, sivēns).
3.apvidvārds Tas, kas mēdz savilkt seju grimasēs (šķobās, vaikstās).
Avoti: LLVV, MiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- saplucina arī verkšķi ar ko drīvē un liek labi siltu virsū
- Es, ja būtu pastnieks, principa pēc neietu pie sētas, kur verkšķi skraida un rej.