vērkulis
vērkulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vērkulis | vērkuļi |
| Ģen. | vērkuļa | vērkuļu |
| Dat. | vērkulim | vērkuļiem |
| Akuz. | vērkuli | vērkuļus |
| Lok. | vērkulī | vērkuļos |
1.Biezi, kupli, arī sajukuši mati; ērkulis3.
2.apvidvārds Vērpjamā ratiņa vārpstiņa; vilnas vai linu kodaļa uz egles kociņa.
Avoti: LLVV, TlV