ievērpties
ievērpties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ievērpjos | ievērpjamies | ievērpos | ievērpāmies | ievērpšos | ievērpsimies |
2. pers. | ievērpies | ievērpjaties | ievērpies | ievērpāties | ievērpsies | ievērpsieties, ievērpsities |
3. pers. | ievērpjas | ievērpās | ievērpsies |
Pavēles izteiksme: ievērpies (vsk. 2. pers.), ievērpieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ievērpjoties (tag.), ievērpšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ievērptos
Vajadzības izteiksme: jāievērpjas
1.Refl. → ievērpt2; tikt ievērptam (parasti neviļus, negribēti).
2.Iesākties (parasti par domu, sarunu).
3.Krietni izstrādāties vērpjot.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ievērpjoties miza arī plīst pušu.
- Pa nakti taču var izdarīt tik daudz, it īpaši tagad, kad paliek silts un Tu vari sēdēt pie atvērta loga un skatīties, kā nāk gaisma un just savas acis, rokas un apziņu, kas pamazām ievērpjas rīta noguruma miglā.
- Ak, ievērpies piemiņās un tāluma domās, es biju jūs pārpratis!
- Dvēsle - tauriņš ievērpusies.