ievērties

ievērties 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona

Locīšana

1.Refl. → ievērt (1); tikt ievērtam.

2.Refl. → ievērt (2); tikt ievērtam (parasti neviļus, negribēti).

3.apvidvārds Ieskatīties.

Avoti: LLVV, EH