ķepsis
ķepsis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ķepsis | ķepši |
Ģen. | ķepša | ķepšu |
Dat. | ķepsim | ķepšiem |
Akuz. | ķepsi | ķepšus |
Lok. | ķepsī | ķepšos |
1.Tas, kas daudz, nesātīgi ēd; rīma.
2.Netīrs, novārtījies cilvēks (parasti bērns).
3.Kāds biezs ēdiens (piemēram, kartupeļu biezputra).
Avoti: SiV, MiV, EH