izļinkāt
izļinkāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izļinkāju | izļinkājam | izļinkāju | izļinkājām | izļinkāšu | izļinkāsim |
| 2. pers. | izļinkā | izļinkājat | izļinkāji | izļinkājāt | izļinkāsi | izļinkāsiet, izļinkāsit |
| 3. pers. | izļinkā | izļinkāja | izļinkās | |||
Pavēles izteiksme: izļinkā (vsk. 2. pers.), izļinkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izļinkājot (tag.), izļinkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izļinkātu
Vajadzības izteiksme: jāizļinkā
Izskriet (parasti par zaķi); izļipot.
Avoti: LLVV