iepurināt
Lietojuma biežums :
iepurināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | iepurinu | iepurinām | iepurināju | iepurinājām | iepurināšu | iepurināsim |
2. pers. | iepurini | iepurināt | iepurināji | iepurinājāt | iepurināsi | iepurināsiet, iepurināsit |
3. pers. | iepurina | iepurināja | iepurinās |
Pavēles izteiksme: iepurini (vsk. 2. pers.), iepuriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iepurinot (tag.), iepurināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iepurinātu
Vajadzības izteiksme: jāiepurina
1.Purinot ievirzīt (kur iekšā).
2.apvidvārds Kratot iekvēlināt, uzkurt.
3.sarunvaloda Iedzert (parasti degvīnu).
Avoti: LLVV, ME, Žrg
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pagāja krietns laiks, līdz viņiem izdevās iepurināt dzīvību Dartanjanā.
- Kamēr Kristo iebraucīja un iepurināja meičai dzīvību, viens no uzbrucējiem jau spēja piecelties.
- Iepurināju kastītē šķipsniņu bora kristālu un pasniedzu zēnam.
- Hābers iepurināja plastmasas kastē trīs vai četrus sīkos, brūnos kristāliņus un nolika trauku sāņus.
- Rudenī jūs atkal maksājāt Johanam Šmuelim un ar kādu nieciņu apdāvinājāt kaprača sievu, lai šie abi Putnam nemaitājot garastāvokli, tieši pretēji — lai viņu iepriecinot, uzmundrinādami uz dziesmas dziedāšanu, bet tad kapracis muti kā ar ūdeni būtu piesmēlis, ilgi viņš noraudzījās sala garozas iekaltajās tālēs, krogū iegriezās tikai glāzīti aplaizīt un apsildīties, gandrīz nestreipuļodams septītajā stundā pameta Šmueļa baznīciņu — kā jūs šo dzertuvi bijāt iesaukuši — un, tiklīdz pārnācis mājās, tūlīt likās gultā, nemaz neposdamies pavērt muti, bet, kad pirms Ziemassvētkiem viņš no melanholijas tomēr bija atguvies un uzdomāja padziedāt, lai Kūķu vakarā jūs iepurinātu sniegā, tikām jau, skaidrs, puse no jūsu ziemciešiem parasti bija izsalusi un aizgājusi sunim zem astes.