iepulsēties
iepulsēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iepulsējos | iepulsējamies | iepulsējos | iepulsējāmies | iepulsēšos | iepulsēsimies |
| 2. pers. | iepulsējies | iepulsējaties | iepulsējies | iepulsējāties | iepulsēsies | iepulsēsieties, iepulsēsities |
| 3. pers. | iepulsējas | iepulsējās | iepulsēsies | |||
Pavēles izteiksme: iepulsējies (vsk. 2. pers.), iepulsējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iepulsējoties (tag.), iepulsēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iepulsētos
Vajadzības izteiksme: jāiepulsējas
Iesākt pulsēt (parasti straujākā ritmā); īsu brīdi pulsēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad viņas krūtis sažņaudza bailes, tās iepulsējās deniņos un atkal atlaidās.
- Galvā viņam asi iepulsējās, iesāpējās acis.
- Brīdi veroties lejā uz gulētājiem, viņa nu pamanīja iepulsējamies citu — šoreiz spilgti oranžu gaismu.
- Tūliņ viņš atcerējās, kā pieskārās matiņiem starp kājām, kā lauzās valgajā tukšumā, sajuzdams viņu, sievieti, un karstums iepulsējās galvā.
- Ceļoties arvien augstāk, Gūtenmorgenam likās, ka starp abām viņa parastajām ausīm kaut kas viegli iepulsējas, bet vēl pēc brītiņa Gūtenmorgenam jau izdevās saklausīt mūzikas skaņas.