izkļūt
Lietojuma biežums :
izkļūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
1.1.Izvirzīties, cauri (kam), caur (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
2.Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri