izknābāt
izknābāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izknābāju | izknābājam | izknābāju | izknābājām | izknābāšu | izknābāsim |
| 2. pers. | izknābā | izknābājat | izknābāji | izknābājāt | izknābāsi | izknābāsiet, izknābāsit |
| 3. pers. | izknābā | izknābāja | izknābās | |||
Pavēles izteiksme: izknābā (vsk. 2. pers.), izknābājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izknābājot (tag.), izknābāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izknābātu
Vajadzības izteiksme: jāizknābā
1.Knābājot izlasīt, izēst.
1.1.Knābājot iztukšot.
2.Knābājot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
2.1.Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turklāt izknābājot sēklas, dadzītis bieži karājas ar galvu uz leju.
- Paskaties: Rikmanis, Melbārdis, Skride — visiem Pauzera izknābātie ietvari.
- Acis jau izknābātas, bet pats vēl šķiet gana svaigs.
- Ogu pietur ar kāju pie knābja, apgrauž mīkstumu, pēc tam izknābā sēklas.
- Tika pieļauts, ka to izknābā putni.