izknābt
izknābt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izknābju | izknābjam | izknābu | izknābām | izknābšu | izknābsim |
2. pers. | izknāb | izknābjat | izknābi | izknābāt | izknābsi | izknābsiet, izknābsit |
3. pers. | izknābj | izknāba | izknābs |
Pavēles izteiksme: izknāb (vsk. 2. pers.), izknābiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izknābjot (tag.), izknābšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izknābtu
Vajadzības izteiksme: jāizknābj
1.Knābjot izplēst, izēst.
2.Knābjot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
2.1.Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tumsā putni tos neredz un izknābj tiem acis
- Tumsā tie neredz un izknābj viens otram acis
- Kad pasaules ļaunumam taps izknābtas acis.
- Visbeidzot sliktas ražas sakne var būt ziedpumpuru zagļi jeb putni, kuri tos izknābj.
- Ar collštoku nomērījām — tev vārna acis izknābusi?