izknaibīt
izknaibīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izknaibu | izknaibām | izknaibīju | izknaibījām | izknaibīšu | izknaibīsim |
| 2. pers. | izknaibi | izknaibāt | izknaibīji | izknaibījāt | izknaibīsi | izknaibīsiet, izknaibīsit |
| 3. pers. | izknaiba | izknaibīja | izknaibīs | |||
Pavēles izteiksme: izknaibi (vsk. 2. pers.), izknaibiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izknaibot (tag.), izknaibīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izknaibītu
Vajadzības izteiksme: jāizknaiba
Ilgāku laiku, daudz knaibīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pašlaik jūtos kā izknaibīta un sista, bet sajūta - labaPēdējais vakars salās, žēl.
- Pamēģiniet to ar nagiem izknaibīt, ar sērkociņiem izbakstīt no akmens sīkajām spraudziņām un mikroplaisām.
- Tādas, piemēram, ir sīkziedu petūnijas, kurām nav jāizknaiba noziedējušie ziedi.
- Lai atbrīvotos no pēkšņa stipra noguruma, izmasē un izknaibi roku mazos pirkstiņus!
- Izknaibi mazos pirkstiņus.