sīkaļa
sīkaļa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sīkaļa | sīkaļas |
| Ģen. | sīkaļas | sīkaļu |
| Dat. | sīkaļai | sīkaļām |
| Akuz. | sīkaļu | sīkaļas |
| Lok. | sīkaļā | sīkaļās |
sīkaļa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sīkaļa | sīkaļas |
| Ģen. | sīkaļas | sīkaļu |
| Dat. | sīkaļam | sīkaļām |
| Akuz. | sīkaļu | sīkaļas |
| Lok. | sīkaļā | sīkaļās |
1.Ļoti maza auguma cilvēks (parasti bērns).
1.1.Ļoti mazs dzīvnieks vai augs; ļoti mazs priekšmets.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atlūza atsitās pret sarkano ķieģeļu mūri kaut kur virs Sīkaļas galvas.
- Bija pagājušas dažas dienas, un mēs joprojām nebijām manījuši Sīkaļu.
- — es atģidos kliedzam, pamezdams ar roku uz Sīkaļas pusi.
- Vai viņiem vispār ir galvas uz pleciem - šiem nožēlojamiem Baltijas sīkaļām?
- Odu tīkls mums ir, bet šitās sīkaļas gar augšu palavās garām.