pakulties
pakulties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakuļos | pakuļamies | pakūlos | pakūlāmies | pakulšos | pakulsimies |
| 2. pers. | pakulies | pakuļaties | pakūlies | pakūlāties | pakulsies | pakulsieties, pakulsities |
| 3. pers. | pakuļas | pakūlās | pakulsies | |||
Pavēles izteiksme: pakulies (vsk. 2. pers.), pakulieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakuļoties (tag.), pakulšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakultos
Vajadzības izteiksme: jāpakuļas
1.Neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni).
2.sarunvaloda Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paskat, kas notika pēdējās vēlēšanās – cilvēki reāli vēl baidās no jaunā: « Nobalsošu, par to, kas jau bija, kaut kā kūlāmies, pakulsimies vēl!
- kārta Pakuļos , 24
- Pakuļamies visi kopā vēl labas 20 minūtes, bet jēga nekāda.
- Sapņoju, ka esmu tā kā Golgovskā - kaut kur Pakuļos vai Božās, bet cilvēku sakarība bija tā kā ar rīdziniekiem.
- Kad nobraucām Pakuļos un jautājām pēc pilskalna, izrādījās ka mājas saimnieks, kurš dzīvo tur jau 15 gadus, par tādu pilskalnu gluži neko nezināja pateikt.