pakulstīt
pakulstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakulstu | pakulstām | pakulstīju | pakulstījām | pakulstīšu | pakulstīsim |
| 2. pers. | pakulsti | pakulstāt | pakulstīji | pakulstījāt | pakulstīsi | pakulstīsiet, pakulstīsit |
| 3. pers. | pakulsta | pakulstīja | pakulstīs | |||
Pavēles izteiksme: pakulsti (vsk. 2. pers.), pakulstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakulstot (tag.), pakulstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakulstītu
Vajadzības izteiksme: jāpakulsta
1.Neilgu laiku, mazliet kulstīt (piemēram, linus).
2.Neilgu laiku, mazliet sist (ko).
3.Pakustināt, pašūpot (parasti kājas, spārnus, asti).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galvu nokāris, vainīgi pakulstīju asti un atpaliku.
- Es pakulstīju asti un sāku lēkāt ap viņu, tad nolaizīju rokas.
- Man ļoti gribējās pielēkt kājās, bet es tikai iesmilkstējos un, juzdamies vainīgs, pakulstīju asti pret zemi.
- Vēl vienkāršāka ir tikai piraju makšķerēšana - iemet upē āķi ar uzspraustu zivs gabalu, pakulsti ūdeni un velc ārā zobaino negantnieci.)
- Tad vēl drusku mēles pakulstījām un šķīrāmies