uzvirmot
uzvirmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzvirmoju | uzvirmojam | uzvirmoju | uzvirmojām | uzvirmošu | uzvirmosim |
| 2. pers. | uzvirmo | uzvirmojat | uzvirmoji | uzvirmojāt | uzvirmosi | uzvirmosiet, uzvirmosit |
| 3. pers. | uzvirmo | uzvirmoja | uzvirmos | |||
Pavēles izteiksme: uzvirmo (vsk. 2. pers.), uzvirmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzvirmojot (tag.), uzvirmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvirmotu
Vajadzības izteiksme: jāuzvirmo
1.Iesākt virmot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virmot.
2.Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par putekļiem, dūmiem u. tml.
3.Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
3.1.Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) – parasti par domām.
4.Kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Pēdējā laikā ir uzvirmojušas diskusijas par augstākās izglītības attīstību Latvijā.
- Kristīgajā sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par „ maukas” piemērotību Svētajiem Rakstiem.
- Jau vēstīts, ka otrdien ar jaunu sparu uzvirmojuši nemieri Kijevā.
- Tā sauktie " tetovējumu skandāli" Lielbritānijā uzvirmo ik pa laikam.
- Uzvirmoja baumas, ka Zandas pazušanā liela loma ir viņas bijušajam.