uzvirmot
Lietojuma biežums :
uzvirmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Iesākt virmot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virmot.
2.Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par putekļiem, dūmiem u. tml.
3.Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
3.1.Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) — parasti par domām.
4.Kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri