izgrebt
izgrebt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgrebju | izgrebjam | izgrebu | izgrebām | izgrebšu | izgrebsim |
| 2. pers. | izgreb | izgrebjat | izgrebi | izgrebāt | izgrebsi | izgrebsiet, izgrebsit |
| 3. pers. | izgrebj | izgreba | izgrebs | |||
Pavēles izteiksme: izgreb (vsk. 2. pers.), izgrebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgrebjot (tag.), izgrebšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgrebtu
Vajadzības izteiksme: jāizgrebj
1.Grebjot izgatavot (priekšmetu).
1.1.Grebjot izveidot (piemēram, iedobumu, attēlu).
1.2.Grebjot izņemt (vidu kokam).
2.lieto: pareti Izveidot (bedri, iedobumu u. tml., parasti cietā zemē).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aiziet dārzā, sameklē koku un izgrebj detaļu viens pret vienu.
- Aiznesot fotogrāfiju, viņš izgrebs tādu ķirbīti, kādu būsit vēlējies.
- Izgrebtās pusītes ieziež ar majonēzi, kas sajaukta ar sasmalcinātu ķiploku.
- Vēlāk tika lietoti koka tempļi ar altāriem un izgrebtiem dievu attēliem.
- Ciems ir stropam līdzīgs veco raktuvju klints sienās izgrebtu māju kopums.