aprimt
aprimt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aprimstu | aprimstam | aprimu | aprimām | aprimšu | aprimsim |
| 2. pers. | aprimsti | aprimstat | aprimi | aprimāt | aprimsi | aprimsiet, aprimsit |
| 3. pers. | aprimst | aprima | aprims | |||
Pavēles izteiksme: aprimsti (vsk. 2. pers.), aprimstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aprimstot (tag.), aprimšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aprimtu
Vajadzības izteiksme: jāaprimst
1.Pārstāt darboties vai kustēties; mitēties.
1.1.Izbeigties, tikt pārtrauktam (par norisi).
1.2.Pārstāt, mitēties (par vēju, vētru, negaisu).
1.3.Kļūt vājākam (parasti par sajūtām, jūtām).
1.4.Pieklust (par skaņām).
2.lieto: pareti Kļūt remdenam.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vācu uzbrukums aprima vienīgi pēc Brestļitovskas miera līguma parakstīšanas 3. martā.
- Tankista pirmsnāves auri pāriet ellīgā gārgšanā, līdz viņš aprimst pavisam.
- Vēlme pēc mājas mīluļa ātri aprims un sunim vajadzēs meklēt jaunas mājas.
- Rosība “ Bāra” telpās aprima tikai ( vai varbūt jau?)
- Un uzreiz man aprima burkšķēt vēders, jutos paēdis un spēka pilns.