plinkšķis
Lietojuma biežums :
plinkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | plinkšķis | plinkšķi |
Ģen. | plinkšķa | plinkšķu |
Dat. | plinkšķim | plinkšķiem |
Akuz. | plinkšķi | plinkšķus |
Lok. | plinkšķī | plinkšķos |
Īslaicīga, parasti augsta, skaņa, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gandrīz katrai pogai un funkcijai iekārtots atšķirīga toņa plinkšķis, un neticamā veidā te ir pat Apple Car Play savienojums, turklāt bezvadu!
- Laika kapsula, kurā vakaros starp žalūziju plānajām plaisām šad tad ielaužas trausli vakara saules stari kā bāli asni – Līnai tie atgādina tos trauslos dīgstus, kas, nez kādās dzīlēs spēkus sasūkušies, ik pavasari spītīgi urbās cauri Edinburgas vasarnīcas akmeņu kāpnēm, jumpraviņas un taurenīši, ķērsa, plinkšķi, upes grīslis, gušņas un bastardiņš, vanagmēles un dzērvju acis…
- Tikmēr caur ķēķa vārtiem jau ielīgo pirmās puķes Mamiņai un skaisti siltumnīcas augļi no tuvajiem nāburgiem, no visupirmā augsti godātā latviešu miljonāra Kristapa Morberga baltās vasaras pils un šā kundzes Augustes, dārza vārtiņi virinās cieti un vaļā, cieti un vaļā, nes apsveikumu telegrammas, ierodas beķerejas zellis ar lielu, apaļu, sulīgu ķiršogu torti, kuru tēvamāte jau laikus bij pastellējusi Mariju dienai, nes rožu pušķus, vienu sarkani mēļu mātei, trīs sniegbaltus vai vecrozā Grosvaldu meitām, ap rožu pušķiem stingri kā manžete aplikts ciets balts papīrs, nes čaganas, rūgti dvašojošas lilijas no tantes Martas, to baltajos zvanos dreb safrāna drīksnas, birst okerīgs kumīns, nes puķu kurvjus ar purpura gloksīnijām, to samtainie kausiņi vēl glabā pa rasas pilei, nes buķetes citu pēc citas no Purgaiļiem, Ķergalvjiem, Jirgensoniem, no Lazdiņiem, Veinberģiem, Bergiem, no Annas Brigader un Malvīnes Vīgneres, gaviļnieces guļamistabas durvis un trepes, pie kurām viņa drīz parādīsies vēl savā robe de chambre, no augšstāva līdz lejai tiek rotātas ar ziedu viju, kur ievītas bezdelīgactiņas, pļavas spilves un dzelteņie pureņi, mētras un kaķpēdiņas, vējotnes, vībotnes un serņu vijolītes, lauvmutītes un tīģergarnelītes, kazupogas un meduszāle, zīda puķes un pulkstenīši, jumpraviņas un taurenīši, cīruļgalvas un strazdsirdīte, ķērsa, plinkšķi, upes grīslis, gušņas un bastardiņš, vanagmēles un dzērvju acis – gaviļnieces goda krēsls galdgalā apvīts ar brūklenājiem