plinte
plinte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plinte | plintes |
| Ģen. | plintes | plinšu |
| Dat. | plintei | plintēm |
| Akuz. | plinti | plintes |
| Lok. | plintē | plintēs |
Stabili vārdu savienojumiMest (arī sviest) plinti krūmos. Tukšs kā izšauta plinte.
- Mest (arī sviest) plinti krūmos sarunvaloda, idioma — atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei
- Tukšs kā izšauta plinte sarunvaloda, frazēma — 1. Bez naudas, bez līdzekļiem2. Nenozīmīgs, bezsaturīgs
Avoti: LLVV, ViV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad draugi nāk no medībām, vispirms plintes tiek ieslēgtas tajā.
- Viņam prātā vienmēr bija medības, zveja, plinte, makšķere.
- Viņi vispār ilgi domā, varbūt vēl nav jāmet plinte krūmos.
- Jiri apdomāja un ierosināja: „ Nošauj viņu ar plinti!”
- Ja ne ar strēlnieku plinti, tad ar nejaucību spējīgs riebt.