plintniece
plintniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plintniece | plintnieces |
| Ģen. | plintnieces | plintnieču |
| Dat. | plintniecei | plintniecēm |
| Akuz. | plintnieci | plintnieces |
| Lok. | plintniecē | plintniecēs |
Kopš 1919. g. čekistes nosaukums (no vārda plinte, šautene).
Avoti: LE
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izrādījās, ka viņa nav bijusi vienkārši lielinieku propagandas apmāta jauniete, bet kaujinieciski noskaņota plintniece.
- Varbūt tās ir pēdējās vecūkšņu ilgas — nosviest apjēgu, ka nekad vairs plintnieces nedejos, ja nu vienīgi ar nāvi, nekad uz viņām neviens neatskatīsies, ja nu vienīgi lāsti un šausmas.
- Aiz rakstāmgalda — plintniece ģimnastjorkā ar noārdītu pagonu pēdām un zaldāta brunčos. “
- Mūsu frizieres, savukārt, diendienā rūpējās par viņas labo izskatu — bijusī plintniece, bet citādi cilvēks kā cilvēks.
- Ja plintnieces gribēs remdēt atriebības alkas, savu niknumu izgāzt pār meiteņu maigo, pūciņām klāto ādu, savu taukaino recekļu radīto nīgrumu kaut uz mirkli nokratīt nost, ja gribēs, viņas varēs.