pliocēns
pliocēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: ģeoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pliocēns | pliocēni |
Ģen. | pliocēna | pliocēnu |
Dat. | pliocēnam | pliocēniem |
Akuz. | pliocēnu | pliocēnus |
Lok. | pliocēnā | pliocēnos |
Neogēna perioda otrā puse (pirms ~7-1,7 mlj gadu), kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas.
Avoti: LLVV, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pliocēna žirafēm jau bija izveidojies garais kakls tāpat kā mūsdienu žirafei.
- Veidojusies pliocēna beigās un pleistocēnā iegrimstot sauszemei — t.s. Egeīdai.
- Parastās apses fosīlijas ir atrastas jau agrā pliocēna nogulumos Turcijā.
- Pliocēnā pirms 2,5 miljoniem gadu suņu dzimtas dzīvnieki migrēja no Ziemeļamerikas uz Dienvidameriku.
- Mamuti uz Zemes pirmo reizi parādījās pliocēna laikmetā, pirms aptuveni 4,8 miljoniem gadu.