saķēzīt
Lietojuma biežums :
saķēzīt 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvs
Locīšana
saķēzīt 3. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvs
Locīšana
Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; arī saķēpāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri