kluga2
kluga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kluga | klugas |
| Ģen. | klugas | klugu |
| Dat. | klugai | klugām |
| Akuz. | klugu | klugas |
| Lok. | klugā | klugās |
Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Treju kungu dīnas vo korā īprīkš šuos dīnas juoīt pi sātmaļa un juopuorcārt trejīm mītu puorīm klugas tamdēļ , lai izkaisītu vysus naivārotūs nūtei kumus , kaidi beja juoīvāruoj nu Zīmas svātkīm leidz trejīm kun gīm
- i paligstumenti kaut kur pakliduši ( gadus 7- 8 laikam nebiju nemis klugas rokā ) .