klūga1
klūga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klūga | klūgas |
| Ģen. | klūgas | klūgu |
| Dat. | klūgai | klūgām |
| Akuz. | klūgu | klūgas |
| Lok. | klūgā | klūgās |
Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Pīt no apaļām klūgām var gandrīz uzreiz pēc to nomizošanas.
- Ja klūgas izkaltē ar visu mizu, tad tās paliek zaļganaas.
- Brūnās klūgas ir ievāktas rudenī, tāpēc jāvāra, lai nomizotu.
- Vienam groziņam vajag apmēram 200 klūgu,” rēķina M.Strauts.
- Nr. 937), 1,5 km uz ziemeļaustrumiem pie Klūgu mājām.