parunāt
Lietojuma biežums :
parunāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Neilgu laiku, mazliet runāt.
1.1.transitīvs
1.2.Neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
2.Parasti savienojumā ar “varēt”, “spēt”: varēt (spēt) runāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri