pārmirkt
pārmirkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pārmirkstu | pārmirkstam | pārmirku | pārmirkām | pārmirkšu | pārmirksim |
| 2. pers. | pārmirksti | pārmirkstat | pārmirki | pārmirkāt | pārmirksi | pārmirksiet, pārmirksit |
| 3. pers. | pārmirkst | pārmirka | pārmirks | |||
Pavēles izteiksme: pārmirksti (vsk. 2. pers.), pārmirkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārmirkstot (tag.), pārmirkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārmirktu
Vajadzības izteiksme: jāpārmirkst
1.Pārāk izmirkt, kļūt pārāk slapjam (parasti no lietus, sniega).
1.1.Pārāk izmirkt (mērcēšanas procesā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz māju mēs atkūlāmies vēlā naktī, pārmirkuši un nobijušies.
- Turklāt saimniekiem jārīkojas piesardzīgi, jo šopavasar daudzviet pārmirkušajās ganībās lopiņi tās var pārlieku izbradāt un sapostīt.
- Kā arī – kamēr es izkravātu visas savas mantas, lai atrastu to nelaimīgo brezentu, tās tāpat būtu līdz vīlītei pārmirkušas, tādēļ Mihals ar savu dzēruma apņēmību noteikti kaut kur netālu un kaut kad visai drīz uzsliet telti nudien nāk par labu mūsu abu slapjuma koeficientam.
- Lielākā daļa graudaugu ir pārmirkuši un izdīguši un vairs nav nododami.
- Ceļa pamatnei atkūstot un pārmirkstot, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās.