pārmīnēt
pārmīnēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pārmīnēju | pārmīnējam | pārmīnēju | pārmīnējām | pārmīnēšu | pārmīnēsim |
2. pers. | pārmīnē | pārmīnējat | pārmīnēji | pārmīnējāt | pārmīnēsi | pārmīnēsiet, pārmīnēsit |
3. pers. | pārmīnē | pārmīnēja | pārmīnēs |
Pavēles izteiksme: pārmīnē (vsk. 2. pers.), pārmīnējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārmīnējot (tag.), pārmīnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārmīnētu
Vajadzības izteiksme: jāpārmīnē
Mīnēt vēlreiz, no jauna.
Avoti: LLVV