stirpa
stirpa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stirpa | stirpas |
| Ģen. | stirpas | stirpu |
| Dat. | stirpai | stirpām |
| Akuz. | stirpu | stirpas |
| Lok. | stirpā | stirpās |
1.Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
PiemēriMēs iekritām siena stirpā un gaidījām dienu.
- Mēs iekritām siena stirpā un gaidījām dienu.
- Zēniem bietes vajadzēja savest stirpās un aprakt.
- Ārā jau taisa vietas stirpām, — viņš priecīgs ziņo, un ar pilno vezumu dodas atkal atpakaļ.
- Brūnaļa jau burkānos, aitas plūkā un vazā pupu stublājus, kas nopļauti un samesti stirpā aiz šķūņa.
Stabili vārdu savienojumiStirpu apmetējs. Stirpu vedējs.
- Stirpu apmetējs vārdkoptermins; joma: lauksaimniecības tehnika — mobila mašīna kartupeļu, biešu u. c. sakņu stirpu ieziemošanai - pārsegšanai ar zemi
- Stirpu vedējs vārdkoptermins; joma: lauksaimniecības tehnika — agregāts salmu vai siena stirpu iekraušanai, pārvešanai un izkraušanai
Avoti: LLVV, ZTV, TlV
Piemēri valodas korpusos:šeit