budzis2
budzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | budzis | budži |
| Ģen. | budža | budžu |
| Dat. | budzim | budžiem |
| Akuz. | budzi | budžus |
| Lok. | budzī | budžos |
1.Cilvēks, kam ir uz augšu izslējies matu kušķis.
2.Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks (parasti salīdzinājumā "kā budzis").
3.Bubulis, biedēklis.
4.Vecs, nespēcīgs, novājināts cilvēks.
5.Kaut kas lieks, nederīgs.
Avoti: LLVV, KV, LivP
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ne mazums viņa vecāki vergoja pie Augstkalnes un apkārtējo pagastu budžiem.
- Visiem liekas taisnīgi — " ekspropriēt budžus", vairāk viņiem atņemt.
- Budžu iznīcināšanas nolūkos nodokļi nepārtraukti paaugstinās, šogad tiek divkāršoti.
- ( No zāles: “ Budži tie vācieši!”
- Tā nu tikai trūktu, lai viņš ar šo latviešu budzi sāktu žūpot!