iemetakls
iemetakls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iemetakls | iemetakli |
| Ģen. | iemetakla | iemetaklu |
| Dat. | iemetaklam | iemetakliem |
| Akuz. | iemetaklu | iemetaklus |
| Lok. | iemetaklā | iemetaklos |
Neliels tīkls, kuru iegremdē upē vai ezerā un parasti atstāj pa nakti; iemetekls.
Avoti: ĒiV