iemetājs
iemetājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iemetājs | iemetāji |
| Ģen. | iemetāja | iemetāju |
| Dat. | iemetājam | iemetājiem |
| Akuz. | iemetāju | iemetājus |
| Lok. | iemetājā | iemetājos |
iemetāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iemetāja | iemetājas |
| Ģen. | iemetājas | iemetāju |
| Dat. | iemetājai | iemetājām |
| Akuz. | iemetāju | iemetājas |
| Lok. | iemetājā | iemetājās |
Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dēls bijis labs šņabja iemetājs un tēvs atkal paskops