pauguriņš
pauguriņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pauguriņš | pauguriņi |
| Ģen. | pauguriņa | pauguriņu |
| Dat. | pauguriņam | pauguriņiem |
| Akuz. | pauguriņu | pauguriņus |
| Lok. | pauguriņā | pauguriņos |
1.Dem. → paugurs.
2.Neliels izcilnis (parasti anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mātes galdiņš, tukšs un balti apsegts kā svaigi apsnidzis pauguriņš.
- Ja Dombrovska ielas sākumā mēs redzam nelielus pauguriņus, vecākas mājas,
- Striķu ielas sākumposms līdz tam pauguriņam tiešām ir taisns kā striķis.
- Apaļais pildījuma pauguriņš virs taurītes bija melni nobērts ar magoņu sēkliņām.
- Tās izskatās kā mazi trijstūrveida vai taisnstūrveida pauguriņi, kurus ārsts uzplombē uz zoba.