paugurs
paugurs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paugurs | pauguri |
| Ģen. | paugura | pauguru |
| Dat. | pauguram | pauguriem |
| Akuz. | pauguru | paugurus |
| Lok. | paugurā | pauguros |
1.Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojami (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
2.Izcilnis (kā) virsmā.
3.Pauguriņš2.
4.apvidvārds Jumta čukurs, kore.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pagasta teritorijā izplatīti pauguri ar vidēju, sīkpaugurotu vai plakanu virsu.
- sacrospinale) un krustu un sēžas kaula paugura saite ( lig.
- Vienā gadījumā 17 gadu vecam zēnam apmatojuma uz kaunuma paugura nebija.
- Interesanta vieta ikvienam būs Lustūzis – augstākais paugurs Ķemeru nacionālajā parkā.
- Grupas brauciena trasē iekļauti daudzi pauguri, tomēr lielie kalni izpaliks.