ķeceris
ķeceris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķeceris | ķeceri |
| Ģen. | ķecera | ķeceru |
| Dat. | ķecerim | ķeceriem |
| Akuz. | ķeceri | ķecerus |
| Lok. | ķecerī | ķeceros |
ķecere sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķecere | ķeceres |
| Ģen. | ķeceres | ķeceru |
| Dat. | ķecerei | ķecerēm |
| Akuz. | ķeceri | ķeceres |
| Lok. | ķecerē | ķecerēs |
1.Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
2.Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
3.apvidvārds Kāds, kurš ar pirkstiem vai karoti rakņājas pa ēdienu.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iesākumā, apdomājot izteiktos priekšlikumus, klusējam kā ķeceri inkvizīcijas priekšā.
- Ne jau tu kristīji tautas ar zobenu un sārtos dedzināji ķecerus.
- Daudzi dzejnieki tiek pasludināti par ķeceriem un iet bojā vai paglābjas bēgot.
- [ ..] Eiropā būt rožkrustietim nozīmēja būt ķecerim un piedzīvot nāvi sārtā.
- 1252. gadā pāvests Inocents IV izdod bullu, kas atļauj Inkvizīcijai spīdzināt ķecerus.