humīns
humīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | humīns | humīni |
| Ģen. | humīna | humīnu |
| Dat. | humīnam | humīniem |
| Akuz. | humīnu | humīnus |
| Lok. | humīnā | humīnos |
Daļa trūdvielu (humus), kas nešķīst natrija sārmā: parasti vēl samērā vāji sadalījušās organiskās vielas.
Avoti: KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šo elementu savstarpējo attiecību nosaka humīnskābju, fulvoskābju un humīna attiecība, kā arī organisko vielu humifikācijas pakāpe ( Nikodemus u. c., 2008).
- HV nešķīstošā daļa – humīns – būtiski atšķiras no HV šķīstošajām frakcijām, to veido alifātiskas ogļūdeņražu funkcionālās grupas ar nelielu ogļhidrātu, peptīdu un peptīdglikānu piejaukumu ( Hayes et al., 2017).
- Bez šiem minerāliem māli var saturēt arī kvarcu, karbonātus, laukšpatu, dzelzs un alumīnija oksīdus un hidroksīdus, kā arī organiskus savienojumus – humusvielas ( humīnskābe, fulvoskābe, humīni) [4].
- Vēsturiski termins “ humuss” tiek lietots, apzīmējot tumši krāsotas “ sapuvušas” organiskās vielas augsnē, bet termini “ humīnskābes”, “ fulvoskābes” un “ humīns” – lai apzīmētu dažādās humusa frakcijas ( Wershaw, 2004).