uzpost
uzpost 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzpošu | uzpošam | uzposu | uzposām | uzposīšu | uzposīsim |
| 2. pers. | uzpos | uzpošat | uzposi | uzposāt | uzposīsi | uzposīsiet, uzposīsit |
| 3. pers. | uzpoš | uzposa | uzposīs | |||
Pavēles izteiksme: uzpos (vsk. 2. pers.), uzposiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzpošot (tag.), uzposīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzpostu
Vajadzības izteiksme: jāuzpoš
1.Post un pabeigt post (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
2.Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Esmu atradusi veidu, kā sevi ātri pamodināt un uzpost.
- Klientes ir ieguldījušas milzīgu darbu, lai uzpostu patversmes teritoriju.
- Komitejas izpilddirektore Gaļina Sokolova stāsta, ka abas jaunietes uzpoš ēku Lieldienām.
- Svinīgi uzpostajā pagasta zālītē apbalvojumu pasniedza pārvaldes vadītāja Lāsma Ruža-Riekstiņa.
- Pagalmu noslaucīja un uzposa, pie durvīm nolika dažas meijas.